Lai gan šodien zemesrieksti ir uzskatāmi par diezgan bieži riekstiņa, seno Peruvians izturēja šādu augstu pašcieņu, ka apglabāja podi un zemesriekstus, ar to mumificēts mirušos, lai tos barot laikā savu garo ceļojumu, lai turpmāk. Zemesrieksti plaši audzē visā Savienoto Valstu dienvidos un apmēram pusi valsts kultūrai tiek lietoti, lai veiktu zemesriekstu sviestu. Vienā posmā tās izaugsmi, zemesriekstu augu izskatās ļoti līdzīgi kopējā dārza zirņu augu. . . kas ir nepavisam nav neloģiski, jo zemesriekstu ir faktiski pākšaugu nav riekstu. Rieksti (vai sēklas) papīram līdzīgajās brūns ādas un ir ietverti plānā, rēķināma, tan vienkrāsains pod. Zemesrieksti arī sauc zemesrieksti (kā arī zemes rieksti un dienvidiem, goobers vai goober zirņi), jo pēc ziedēšanas, augu lokās uz leju, lai zemes un buries tās pākstis zemē. Gan ir vairākas šķirnes, zemesriekstu, diviem populārākajiem ir Virdžīnijas un spāņu zemesriekstu. Virginia peanut ir lielākas un vairāk ovālas formas nekā mazākām, rounder spāņu zemesriekstu. Zemesrieksti pārdod nelobītiem un lobītas. Bijušais būtu tīra, nepārtraukta čaumalas un ne vajadzētu žvadzināt kad sakrata. Lobītas zemesrieksti, nereti pieejamas vacuum-sealed burkas vai kārbas, parasti grauzdēti un dažreiz sālītas. Refrigerate unshelled zemesrieksti, cieši apvija līdz 6 mēnešiem. Vacuum-packed lobīti zemesrieksti var glabāt neatvērtu pie istabas temperatūrā ne ilgāk kā gadu. Pēc atvēršanas lobīti zemesrieksti būtu atdzesētas hermētiskā un izmanto 3 mēnešu laikā. Zemesrieksti ir bagāta ar proteīnu un augstu tauku saturu. Diviem populārākajiem zemesriekstu blakusprodukti ir zemesriekstu sviestu un zemesriekstu eļļa.