Semiotika ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām, to vispārīgajām īpašībām un funkcionēšanas likumībām. Semiotika pētī arī nozīmes rašanos un informācijas nodošanu. Viens no nozīmīgākajiem semiotikas pamatjēdzieniem ir zīme; zīme semiotikā tiek definēta kā jebkas, kas kādam kaut kādā mērā aizstāj kaut ko citu.

Semiotiķis Čārlzs Viljams Moriss savā 1938. gada darbā "Zīmju teorijas pamati" (Foundations of the Theory of Signs) semiotiku definēja kā sintakses, semantikas un pragmatikas apvienojumu. Sintakse pētī attiecības starp zīmi un zīmi, semantika — starp zīmi un objektu (pētī nozīmi), pragmātika — starp subjektu un zīmi.