Rakstnieka izvēle vārdus, frāzes, teikuma struktūras un grafiska valoda, kas apvieno, lai palīdzētu rast jēgu. Formālu stilslĀha sastāv no cildenā, bezpersoniski un paaugstinātu izmantošanu valodu; tas parasti raksturojas ar sarežģītiem vārdiem un balss toni cēls un sintakses kārtulas tieši izriet. Vidū stilslĀha uztur pareizu valodas lietojumu, bet ir mazāk nekā formālu stilslĀha paaugstināts; tas atspoguļo veidu izglītotākajiem cilvēkiem runāt. Neformāla stilslĀha pārstāv vienkāršā valodā ikdienas lietošanai un bieži iekļauj izteiciens izteicienus, slengs, kontrakcijas un daudz vienkāršas, parastas vārdu. Dzejas stilslĀha attiecas uz dzejnieku reizēm nodarbina paaugstināts stilslĀha, kas ir būtiski novirzās no kopējā runas un rakstīšanas laikā, izvēloties vārdus domājams raksturīgo dzejas kvalitātēm veidā. Astoņpadsmitajā gadsimtā, tomēr dzejnieki ir bijis iekļaujot visu veidu stilslĀha savā darbā un tāpēc nav vairs automātisko atšķirību starp valodu dzejnieks un ikdienas runas valodu. Sk. arī valodas dialektu.