Psiholoģija, kas parādījās 19. gadsimtā, kas pārstāv attālināšanos no sadrumstalotā perspektīvu, kas bija valdošā psiholoģija, jo īpaši saistībā ar pētniecību uztvere beigās kustība. Gestalt psiholoģija sākās ar Gestalt jēdziens, un tādējādi postulēja, ka attiecībā uz uztveri, kopumā ir vairāk nekā tās atsevišķo daļu summa. Gestalt psiholoģija noformētai uztveres mehānismi, kas atvieglotu mūsu pieredzi.

Gestalt psihologi, piemēram, Max Wertheimer (1880–1943), Wolfgang Köhler (1887–1967) un Kurt Koffka (1886–1941) bija interese par principiem, kas ļautu bezsamaņā uztveres mehānismu būvēt uzplēš vai gestalts no nepilnīga uztveres ievade. , Piemēram, ja mazāks objekts atrodas pie lielāka izmēra, mēs uztveram lielāku objektu izvirzītu daļu kā daļu no lielākas kopumā, pat tad, ja mēs nevaram redzēt visu, jo daļas ir lēcienveidīga. Tas ir pazīstams kā turpināšanas principu. Gestalt principi, kā tas notiek iekarot iedzimtas strukturēšanas mehānismus, kas apgrūtina uztveri. Gestalt psiholoģija ir bijusi ietekmīga izziņas valodniecībā, ka tā sniedz pierādījumus, ka neapzinātiem garīgajiem procesiem ierobežotu pieredzi.

Šo vispārējo nostāju pieņem izziņas valodnieki, atspēkot objectivist semantika.