Ļoti, ļoti slikti. Gan cilvēki debates, kad, precīzi, ļoti strauja inflācija pārvēršas par ¬hyper inflāciju (100 % vai vairāk palielināt cenas gadā, varbūt?) neviens jautājumus tā wreaks milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Pēc pirmā pasaules kara, vācu cenas vienā brīdī cēlās 23.000 % apmērā gadā pirms valsts ekonomikas sistēma sabruka, izveidojot politisko iespēju sagrāba nacisti apmērā. 1993. gadā bijušajā Dienvidslāvijā, cenas pieauga par aptuveni 20 % dienā. Parasti hiper-inflācija ātri noved pie pilnīgi zaudē uzticību valsts valūtā, un liek cilvēkiem meklēt cita veida naudas, kas ir labāk vērtību krātuvi. Tie var ietvert fizisko aktīvu zelta un ārvalstu valūtu. Hyper-inflācija varētu būt vieglāk dzīvot ar, ja tas bija stabils, kā cilvēki varētu plānot, pamatojoties uz to, ka cenas varētu pieaugt strauji, bet prognozējama tempā. Tomēr ir nav stabila hiper-inflācija, piemēri, tieši tāpēc, ka tas notiek tikai tad, ja visā tautsaimniecībā, ar visiem uzvedības neprognozējamību, tas nozīmē, ka ir uzticības krīze.